Ziņas
2015-04-16 11:17
Erasmus + K2 tematiskās uzraudzības seminārs „Agrīnās izglītības pamešanas novēršana”
Sakarā ar to, ka mūsu skola piedalās Erasmus + K2 projektā, kura viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt izglītojamo pamatizglītības ieguvi un izglītības turpināšanu, š.g.14.aprīlī tikām uzaicināti uz semināru, lai satiktos ar citu Latvijas skolu projektu koordinatoriem, kuri arī savos projektos risina līdzīgas tēmas.
Agrīnā izglītības pamešana ir aktuāls jautājums gan Latvijā, gan arī Eiropā. Apskatot statistikas datus Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā daudzas Eiropas valstis – 12% pamet izglītošanos neieguvuši pamatizglītību, taču Eiropas uzstādījums ir līdz 2020. gadam samazināt atbirumu līdz 10 %.
Šī jautājuma risināšanā ir iedziļinājusies LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Asoc. Prof. Linda Daniela, kura mūs iepazīstināja ar vairākām metodēm jauniešu motivēšanā turpināt izglītoties.
Semināra otrajā daļā notika diskusija starp projektos iesaistītajām skolām, kuras dalījās ar savu pieredzi un idejām problēmas mazināšanā.
Izraisījās pārdomas par vecāku un skolas lomu agrīnās izglītības pamešanā. Nenoliedzami, ka ģimenes loma bērna attieksmes veidošanā par izglītību ir ļoti liela, taču vairāku skolu minētie piemēri liecināja, ka skolas neatlaidīgs, plānveida un mērķtiecīgs darbs var izraut jaunieti no tās vides, no kuras viņš, būdams komforta zonā, pats ar saviem spēkiem ārā netiek.
Protams, tūlīt tika uzdots jautājums par finanšu līdzekļu trūkumu skolās atbalsta personāla apmaksai un šeit nonākam pie atbildes, ka līdzekļu trūkums būs vienmēr, taču izmantojot projektu iespējas, ir iespējams šo jautājumu risināt sekmīgāk.
Lai pedagogs varētu kvalitatīvi strādāt ar izglītojamo, kuram ir jāpievērš īpaša uzmanība, kurš cenšas provocēt pedagogu uz agresīvu rīcību, tad svarīgi, lai pats pedagogs neatrastos tuvu izdegšanas sindromam un profesionāli varētu veikt savus pienākumus. Visas projektos iesaitītās skolas piekrita, ka pieredzes braucieni uz citām valstīm pedagogiem ir ļoti vērtīgi, jo iepazīstoties ar izglītības problēmām citviet, nākas atzīt, ka Latvijas skolās bieži vien ir labāk organizēts šis darbs nekā ārvalstīs. Arī izglītojamie ierauga, ka Latvijā ir labi un viņos ir iespējams maināt uzmācīgo domu „nemācīšos un braukšu uz ārzemēm”. Šobrīd problēmas sagādā fakts, ka daudziem mūsu pedagogiem ir vājas vai vispār nav angļu valodas zināšanas, kas dalību projektos un pievienoto vērtību no tiem krasi samazina. Gribētos atbildību šī jautājuma risināšanā dalīt uz pusēm starp valsti un pedagogu. Valstij vajadzētu piedāvāt vairāk apmaksātu kursu iespējas un pedagogiem apzināties, ka šodien bez angļu valodas zināšanām viņi ir ierobežojuši paši sevi dažādu iespēju iegūšanai un savas profesionalites paaugstināšanai.
Kā svarīgu virzienu, kur mums vēl būtu daudz darāmā, vairākas skolas atzina profesionālo orientāciju. Jaunietim ir jāparāda viņam saprotamā veidā, kādas darba iespējas savā novadā ir cilvēkam bez izglītības, ar pamatizglītību u. t.t., likt ieraudzīt, kāds būs viņa finansiālais stāvoklis un iespējas, ja viņš nepūlēsies iegūt pamatizglītību un, kā tas mainīsies, paaugstinot savu izglītības līmeni. Šo darbu jāveic ļoti profesionāli, neaizmirstot par jaunieša attiecīgā vecumposma uztveres īpatnības, lai pasākumi nenotiktu ķeksīšu pēc, bet sasniegtu mērķauditoriju.
Seminārs deva jaunas idejas darbam un domāju, ka daudzas no iegūtajām idejām arī mēs realizēsim savā skolā.
I.Sērmīksle, direktore